Sociālais eksperiments
Mēs dzīvojam mobilajā pasaulē, kas atvieglo mūsu ikdienu, padara to spraigāku, dinamiskāku, parocīgāku, bet ……mēs paliekam arī vienaldzīgāki. Tālrunis ir kļuvis par labāko draugu, ir grūti no tā šķirties starpbrīžu beigās, kad atskan zvans uz stundu, dažreiz arī stundās... , ir grūti sadzirdēt, ko saka klases biedrs, skolotājs. Tāpēc 5.c un 5.d klases nolēma veikt sociālo eksperimentu "Vai es varu 5 stundas dienā bez mobilā tālruņa?" Eksperiments ilga no 10. līdz 13.aprīlim. Katru rītu pirms stundām skolēni nodeva savus tālruņus klases audzinātājas rīcībā, bet pēc stundām tos varēja saņemt atpakaļ. Garajos starpbrīžos skolēni ar klases audzinātājām gāja ārā, spēlēja dažādas spēles. Zēnu vidū iecienītas bija spēles ar bumbu: basketbols, “kartupeļi”, “gurķi”, apvienojoties abām klasēm, spēlēta tika “tautas bumba”. Meitenes lēca “gumiju”, “klasītes”, un “gliemezi”. Neapšaubāmi, ka bija skolēni, kuriem šāda kārtība īsti nebija pa prātam, jo noņemta taču ir “mīļākā lietiņa”, viņu komunikācijas “draugs”, tāpēc daži skolēni bija neizpratnē: Nesaprotu, kādēļ vispār šādi jādara; Nesaprotu, kāpēc klase parakstījās uz to “zaļo nedēļu”; Man viņa ļoti nepatīk, un vienīgais labums ir tas, ka varēja iet uz skeitparku. Bija arī tādi skolēni, kuriem telefons ir mūzikas “avots”, tāpēc daži izteica nožēlu, ka nevarēja starpbrīžos padejot. Bet par šo jautājumu mums ir ideja. Vai šī eksperimenta rezultātā īstenojās izvirzītie mērķi? Pilnīgi noteikti: skolēni savā starpā sadraudzējās, parunājās (jo spēles prasa komunikāciju), spēlēs apvienojās arī tie, kuri dažkārt atturējās no kontaktiem ar klases biedriem. Turklāt, neskatoties uz to, ka blakus nav telefona, sekoja līdzi tam, lai nenokavētu stundas sākumu! Mēs, klases audzinātājas uzskatām, ka šāda aktivitāte 5.klasēs bija pozitīva, jo skolēni šajās dienās kļuva atvērtāki pret saviem klases biedriem, uzturējās svaigā gaisā (nevis “ieurbušies” savos telefonos), apguva dažādas aktīvās spēles un izkustējās svaigā gaisā. 5.c klases atklāsmes : Man patīk, ka varam būt fiziski aktīvi un varam spēlēt spēles. Un telefoni nemaz nav vajadzīgi. Ir ļoti forši, jo ejam ārā. Labāk eju ārā nekā spēlēju telefonu. Man ļoti patīk. Es tā gribētu vēl. Man patīk iet ārā.” “Es jūtos forši, jo mēs ejam ārā. Man no telefona vecāki tāpat izdzēsa visas spēlītes. Es varu izdzīvot bez telefona, man patīk iet ārā. Vispār šis varētu turpināties līdz maija beigām. Forši, jo netērējas arī baterija. Man patīk. Es nevēlos arī sabojāt savas acis, lūrot visu laiku telefonā. Izrādās, ka ir interesanti pavadīt laiku ar klases biedriem. 5.d klases atklāsmes : Diezgan interesanti pavadīt laiku garajā starpbrīdī. Varētu tā katru dienu. Man patīk bez telefona, jo var iet ārā un neuztraukties kur ir telefons. Patīk. Kad bija telefoni visi “sēdēja” tajos – tagad ejam ārā. Beidzot ejam ārā un runājamies viens ar otru. Man ļoti patīk šīs dienas bez telefoniem. Man sajūtas lieliskas – labāk var koncentrēties un iespēja iet ārā. Jauki bez telefona, ejam visa klase ārā spēlēt bumbu. Ideālākās dienas manā mūžā. Man šis eksperiments ļoti patīk, jo var ilgāku laiku pavadīt ārā. Ir labi, bet ik pa laikam vēlētos tajā ieskatīties. Bez telefona ir interesanti – var vairāk laika pavadīt ar draugiem.