Domrakstu konkurss ,,Daugavas stāsts”

 Daugavas stāsti ir tikpat  dažādi, cik dažādi ir cilvēki. Katrs stāsts ir atšķirīgs, bet vienāds ir tas, ka visi Latvijas iedzīvotāji lepojas ar Daugavu. (Danija Andrijevska, 7.d klase)

Nonākot pie Daugavas, man aizplūst visas bēdas kopā ar straumi. Es vairs nedomāju par notikušo, bet gan par nākotni. Daugava ir aprakstīta, kā sāpju aukle. Daugava ārstē sāpes un bēdas. (Goldmane Renāte, 6.a klase)

Jau vēji mutes trenēt nāk un rudens dziesmu dziedāt sāk. Tie pūš un mani projām dzen tik ātri kā vēl nekad. Es parauju sev līdzi lapas un arī zivtiņas mazliet. (Nora Urtāne 7.a klase)

Man patīk, kā laivas brauc pa manu muguru, patīkami, liegi, tik maigi, ka gribas iemigt. Apkārt redzu kokus, zaļumus, kas man liek justies mājīgi un droši. Man nekad nav garlaicīgi, jo manām draudzenēm – zivtiņām - vienmēr ir ko pastāstīt. (Ēriks Ozijs Bērziņš, 7.b klase)

Daugava! Es esmu kā vēsture - sena, bet vēl joprojām kā jauna. Es esmu kā cilvēks, kas pārdzīvojis karus, bēdas, svētkus, taču ar reizi kļūstu vēl labāka. (Terēze Alpe, 8.a klase)

Es esmu kā vēna, pa kuru plūst dzīvība. Un mana sirds ir silta un vienmēr atvērta jums. (Sanija Zīle, 8.a klase)

Es esmu Daugava. Es esmu tik mierīga kā gulošs bērns. Tik stipra kā mamma, kura rūpējas par saviem mazuļiem. Es lepojos, ka esmu daļa no Latvijas! (Patrīcija Zunde,  8.b klase)

Manuprāt, Daugavas mierīgais tecējums mums māca, ka mums jāveido mīlestības pilna valsts. (Kitija Vilde, 8.d klase)

Daugava ir tik daudz redzējusi, ka viņa zina: mums visiem ir vajadzīga laime. (Harija Šipkevičs, 11.b klase)

Es atceros: kad pirmo reizi gāju makšķerēt, Tu, Daugava, man uzdāvināji līdaku, un kopš tās dienas es brīvdienās eju makšķerēt, un Tu mani nekad neatstāj tukšā. (Eduards Zelmenis, 10.a klase)

Daugava lēni plūda tālāk. Pēc laika Daugavā iegāja cilvēks. Viņš nolēma nopeldēties. Upei patika, ka kāds viņā peld. Viņa jutās kādam vajadzīga. (Gaida Juškeviča, 6.b klase)

Latvija man, Daugavai, ir mīļākā vieta, kur tecēt, jo šeit ir tik burvīgi dabas skati un tik jauki cilvēki; šeit es teku līkumu līkumiem, jo šeit man ir jautrs noskaņojums. Man Latvijā vismīļākā vieta, kur tecēt ir Ķekava. Šeit dzīvo labi cilvēki, kas par mani rūpējas. (Santa Vaivare, 7.c klase)

Daugava. Kas ir tā? Krastā kāds dziesmu dzied. [..] Varbūt tā ir Daugaviete? [..] Es eju uz priekšu un jūtu, ka zeme dip. Tautumeitas dejā laiž, pastalas kājās. Varbūt deja ir Daugava? (Agne Bumbiere, 8.c klase)

Visskaistākā Daugava ir vēlā vakara tumsā. Ar Rīgas ielu laternām aiz muguras tā tiek atspīdēta visā garumā. Un tad ir iespējams sadzirdēt tās skaisto balsi, kas slēpj sevī tik daudz noslēpumu. ,,Daugav’ abas malas mūžam nesadalās…” Kāpēc? Viņa mīl mūs un arī mēs mīlam. Šīs attiecības nav iespējams pārtraukt. Viņa nav tikai upe. Viņa ir daļa no mums. (Laine Silma, 12.b klase)

Ak, ja Daugava spētu runāt! Cik daudz tā piedzīvojusi, cik daudz mīlnieku tā savedusi kopā! Stāsti būtu gan bēdīgi, gan skumji, gan priecīgi. Priecīgo noteikti būtu daudz vairāk, jo, manuprāt, Daugava nav ļaunatminīga, bet gan labā pieminētāja. (Ineta Vanaga, 12.a klase)

Staburags, daiļais Staburags – es nebiju piedzimis, kad tas vēl bija Daugavas krastā, bet vectēvs man stāstīja, ka spēkstacijas to appludināja, un daudzi latvieši piktojās. (Gabriels Gustavs Ķirsis, 5.d klase)

Nāves salas nosaukums var likties biedējošs, bet tā nav bīstama. Diemžēl šo salu ir postījis karš, bet tas nemazina tās skaistumu. Uz salas ir piemineklis Latvijas strēlniekiem. (Katrīna Rudzīte, 5.c klase)

Es redzēju karā kritušos un viņu dvēseles laižamies pāri. Man palika žēl, tāpēc es saņēmu tās un aizvedu uz laimi. Es esmu šeit, lai nestu laimi un prieku. (Tīna Ozola, 6.d klase)

Zinātnieki jau sen ir pierādījuši, ka ūdenim piemīt atmiņa. Interesanti, ja būtu iespēja parunāt ar Daugavu, cik daudz viņa mums izstāstītu? Tā ir redzējusi gan karu, gan mieru. Cik daudz sirsnīgu, patiesu vārdu tā ir dzirdējusi! Droši vien tikpat melu un naida. Cik daudzi cilvēki ir gājuši pie tās, lai izkratītu sirdi. (Estere Pecēviča, 9.a klase)

 

 

  Drukāt