“Skolas somas ”ietvaros Ķekavas vidusskolas devīto klašu skolēni 27. septembrī Nāves salā piedalījās svinīgā pasākumā “Nāves salas piemineklim 95”, lai savām acīm aplūkotu cīņu vietas un mēģinātu iztēloties 1916. gada notikumus, un godinātu latviešu strēlniekus.

Uz Nāves salu devāmies ar kuģīti, agrāk, līdz Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanai, tur varēja nokļūt ar kājām. Ejot ekskursijā pa salu, bija jābūt uzmanīgiem un vērīgiem- jāklausās gidu stāstītajā, jāiepazīstas ar stendos norādīto, jo ekskursijas noslēgumā par latviešu strēlnieku varonīgajām cīņu gaitām bija jāaizpilda krustvārdu mīkla.  

Pirmā Pasaules kara sākumā, Krievijas impērijas karaspēkam 1915. gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās pussalas attekā. Šos ierakumus pakāpeniski paplašināja un izveidoja par stipru, diviem bataljoniem piemērotu placdarmu jeb Ikšķiles priekštilta nocietinājumu.  1916. gada aprīlī  3.Kurzemes un 2.Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja palīgā krievu vienībām aizstāvēt šo nelielo placdarmu. Šie bataljoni  pārmaiņus cīnījās pret vāciešiem, katru dienu notika apšaudes un artilērija no abām pusēm. Daudzus mēnešus latviešu strēlnieki centās noturēt šo pāris kvadrātkilometru nelielo zemes pleķīti. 1916. gada septembrī Vācijas armija šeit masveidā izmantoja indīgo gāzi Iprītu, kas bija pirmais indīgo gāzu uzbrukums Rīgas frontē. Indīgās kaujas gāzes uzbrukuma laikā mokpilnā nāvē vairāki simti karavīru gāja bojā. Karavīri šo placdarmu nodēvēja par Nāves salu.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, 1924. gad 27. jūlijā, godinot Nāves salas aizstāvjus, valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli. Uz pieminekļa lasāmas šādas rindas:
“Tēvu zemes mīlestību pirmā vietā stādījāt, latvju dēlu varonību visām tautām rādījāt”.  Mūžam neaizmirstamai Nāves salas cīnītāju 2. Rīgas un 3. Kurzemes Latviešu strēlnieku Pulka varoņu piemiņai.

                Neticami, bet šīs kara šausmas pirms vairāk nekā 100 gadiem ir notikušas tepat mums līdzās, mūsu pagastā. Mēs izzinām vēsturi no grāmatām, no cilvēku atmiņu stāstiem un piemiņu brīžiem. Mūsu vidū vairs nav neviena latviešu strēlnieku vienību karavīra, bet par viņiem runā varonīgie darbi un devums Latvijas Republikas tapšanā.

 Paldies visiem, kas šo vēstures stāstu saglabā dzīvu un aicina to darīt arī mums visiem. Tautas vadoņa un ģenerāļa Baloža karstākā vēlēšanās bija, lai šīs vietas lielo, asiņaino notikumu mācība stiprinātu pienākuma apziņā un tēvzemes mīlestībā visas zemes iedzīvotājus un viņu nākamās paaudzes.

Ķekavas vidusskolas 9.d klases audzinātāja

Daina Šulce