4.c klase novembrī, mācoties pēc jaunajām kompetencēm, apguva epistolāro žanru jeb daiļdarbu, kas ir rakstīts vēstuļu formā. Vēstulēm bija izstrādāti noteikti kritēriji pēc kuriem ir jāvadās. Arī Jēkabs Krēgers, būdams mājas apslimis rakstīja šo darbu. Vēstuli viņš veltīja Latvijas valsts prezidentam un man tā likās tik sirsnīga, aizrautīga un pilna ar īstām dzirkstelītēm, ka nolēmu to tiešām prezidentam arī nosūtīt.

Saņemot vēl starpvēstules no dažādiem prezidenta kunga padomniekiem, vakar manā e-pastā atnāca atbildes vēstule no paša prezidenta kunga. Šobrīd esmu nosūtījusi Jēkaba mājas adresi uz kuru tad arī tiks nosūtīts vēstules orģināls.

Ticot, ka brīnumi notiek, Baiba Ķeire 4.c klases skolotāja.

Augsti godātais Egila Levita kungs.

Labdien, mani sauc Jēkabs Krēgers, mani vecāki mani sauc pa mazo hercogu vai troņmantnieku. Kāpēc hercogs? Jūs jau noteikti zināt, mans vārds ir par godu Jēkabam Ketleram, Kurzemes un Zemgales hercogam. Viņam patika smieklīgas bikses un nesmukas dāmas. Es esmu 10 gadus vecs un daudz domāju par ko es vēlētos kļūt kad izaugšu. Agrāk gribēju lidot kosmosā un pētīt zvaigznes, bet tad pārdomāju, man bail no aukstuma. Sāku pētīt zvaigznes no zemes, bet apnika. Gribēju būt izgudrotājs, bet neko nevaru izdomāt. Varbūt varētu kļūt par pētnieku? Vecāki man nopirka mikroskopu, pagaidām tur neko nesaprotu. Bet kāpēc lai es nekļūtu par prezidentu? Es ļoti mīlu Latviju, tāpat kā mani vecāki, viņi ir zemessargi. Arī es vēlo būt zemessargs. Vai prezidents var būs zemessargs? Te nu esam nonākuši, kāpēc Jums rakstu Augsti godātais prezidenta kungs. Esmu Jūs redzējis televīzijā. Jūs tā raiti runājat. Kā to var iemācīties? Jo man bail runāt svešu cilvēku klātbūtnē. Kā Jūs kļuvāt par prezidentu? Vai zinājāt jau to bērnībā? Tāpat kā es domājāt un izdomājāt? Vai tas ir grūti? Kā ir būt par prezidentu? Vai tas ir tā, ka Jūs visi klausa, dodat visiem pavēles?

Vai Jūs dzīvojat Rīgas pilī, kur noliekam 11. novembrī svecītes? Man patīk Rīgas pils. Vēlētos to apskatīt no iekšpuses. Vecāki stāstīja, ka pils dega un daudz vēsturiskas lietas tika sabojātas. Tas ir briesmīgi. Es ļoti vēlētos Jūs satikt, bet tas, laikam, nav iespējams. Gribētu tā parunāt, par to kā Jums iet un kādi ir Jūsu ikdienas pienākumi un atbildība. Ļoti ceru uz atbildi. Un varbūt vēl varētu ar Jums kaut vai sarakstīties.

Ar cieņu Jēkabs Krēgers

Prezidenta atbildes vēstule