Dzejas dienas Latvijā sāka atzīmēt  1965. gadā, t.i.,  dzejnieka  Raiņa  100. jubilejā. Arī Ķekavas vidusskolā septembra 2. dekādē  tiek svinētas Dzejas dienas.

     Jau sesto gadu ir tradīcija: Ķekavas vidusskolas skolēni, viņu audzinātāji/-as un literatūras skolotājas dodas uz kādu vietu Latvijā, lai satiktos ar dzejniekiem vai arī godinātu viņu piemiņu  atdusas vietās. Katru gadu šo pasākumu atzīmējam vai nu  pie jūras, piemēram, 2015. gadā, kad apmeklējām Raiņa un Aspazijas mājas un Raiņa priedes Dubultos,  vai pie  kādas no Latvijas upēm, piemēram, 2016. gadā sveicām dzejnieku Knutu Skujenieku  80 gadu jubilejā Salaspilī un pēc tam devāmies Daugavas krastā runāt viņa dzeju un veikt citus uzdevumus.

     Šī gada 11. septembrī Ķekavas vidusskolēni (10. – 12. klases) devās uz Ragaciemu – Imanta Ziedoņa dzimto un atdusas vietu - , lai viņu godinātu 85. jubilejā. Skolēni dzejnieka atdusas vietā nolika ziedus un runāja dzeju – gan mīlestības, gan trauksmes pilnos pantus no “ Motocikla”, gan fragmentus no “Poēmas par pienu”. 

    Vēlāk visi devās pie jūras. Nākamajā dienā pēc pasākuma 12. klases skolēni   raksta: “Jūras malā dziedājām dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzejas vārdiem, dejojām, skanot šīm dziesmām vai ģitārai,  daudzus  skaistus  vārdus  teicām,  pildījām  interesantus atjautības uzdevumus. Malā nestāvēja neviens, visi iesaistījās. Dzejas dienas vienmēr ir bijis nozīmīgs pasākums gan Ķekavas vidusskolas skolēniem, gan visai Latvijas tautai, jo tas ir dzīvs atgādinājums, ka, godinot dzejniekus, mēs sirdīs esam stipri,  esam vienoti,  mēs esam tauta.”

     Pateicos par šī pasākuma  organizēšanu   un  dzejas lasījumu un radošo uzdevumu veidošanu Ķekavas vidusskolas literatūras skolotājām – Veltai Volosovskai, Inai Jaunošānei, Inesei Saulkalnei, Dainai Gžibovskai, Inetai Blaudumai, Kristīnei Reinfeldei – Somei, Dainai Birzei. Paldies klašu audzinātājām - Gintai Zušai, Lidijai Brigznei, Anitai Tenisai, Ivetai Rimšānei, Rainai Sulai – par atsaucību un skolēnu inteliģences veidošanu. Paldies arī skolas vadībai un visiem skolotājiem, kas aizvietoja mūs klasēs, lai mācību darbs netiktu traucēts. Visi kopā – gan tie, kas piedalījās, gan tie, kas deva iespēju piedalīties, – radīja īpašu zināšanu apguves veidu, t.i., radīja  radošumu.

 Latviešu valodas un literatūras metodiskās komisijas vadītāja Digna Rībeniece