Pirms Latvijas Valsts dzimšanas dienas katru gadu skolēni raksta patriotiskos domrakstus. Šogad 1.novembrī 5.-12.klašu skolēnu rakstīja domrakstu  "Vēstule Tēvzemei" par godu Latvijas Valsts simtgadei.

Es varu būt laimīgs, ka varu runāt savā dzimtajā valodā—latviešu valodā, svinēt Ziemassvētkus, Jāņus un astoņpadsmito novembri, Tavu dzimšanas dienu. Tā ir diena, kad man ir īpašs noskaņojums. (Rihards, 7.b)

Mūsu valoda, kuru Tu mums esi devusi, ir bezgala skaista, neatkārtojama un skanīga, neviens svešzemnieks nav spējis runāt tā, kā mācīji Tu mūs! Latviešu valodu mēs esam mantojuši no saviem senčiem, par to ikviens latvietis var justies cildināts, ka viņš prot runāt un rakstīt šajā valodā. (Ieva Luīze, 9.c)

Es nesen noskatījos „Rafaelo” firmas reklāmu, kurā teica, ka šī šokolāde izsaka simtiem vārdu. Šos vārdus saliekot kopā veidojas teikums „Es Tevi mīlu”. Kaut es varētu nopirkt šīs šokolādes un uzdāvināt Tev Tēvzeme. Jo tas ir tas, ko es jūtu , peldoties Tavā jūrā, kāpjot Gaiziņkalnā, lecot no Abavas rumbas, pastaigājoties pa krāsaino koku alejām, klausoties Tavu mūziķu dziesmās un mācoties Tavu daiļo valodu. (Keita Viktorija, 9.c)

Sarkanbaltsarkanais rit mūsu asinīs, ritēja mūsu senčiem un ritēs mūsus bērniem. Mūsu Tēvzemei visi esam nepieciešami. Ja kaut viens no mums pamet Latviju, tā kļūst mazāk aizsargāta. Mēs, latvijas iedzīvotāji, veidojam mūsu zemi. Mēs esam tās šodiena, būsim tās rītdiena. (Marta Varika, 8.c)

Vēlējos Tev pateikties par to, ka devi man ģimeni. Paldies Tev, ka devi man centīgu tēvu un radošu māti, no kuriem ņemt padomu. Paldies Tev, ka devi man māsu, kura var izpalīdzēt, paldies Tev, ka devi man rūpīgu vecmammu, kas vienmēr rūpējas par mums visiem. Paldies Tev, ka devi man patriotisku vectēvu, no kura klausīties stāstus. Paldies Tev, ka devi man mājas. (Mārtiņš, 8.c)

Tu esi piedzīvojusi daudz dažādu posmu, piederējusi svešām tautām. Bet sirdīs vienmēr esi bijusi mūsējā. Es te dzīvoju jau 14 gadus un esmu mčījies, un redzējis daudz ko par Tevi. Tu šogad svini 100. dzimšanas dienu, un es esmu šeit ar Tevi. (Rūdolfs, 8.c)

Tu mums esi un būsi visskaistākā no visām valstīm plašajā pasaulē. Mēs varam būt lepni un bagāti ar to, ka Tev ir četri gadalaiki, daudz koku, platas, garas upes. Mēs par šo Tēvzemes mantojumu rūpēsimies, kopsim to. Nevar aizmirst arī par cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, viņi ir labsirdīgi, stipri, drosmīgi, jo tieši tieši latvieši bija tie, kuri cīnījās par savu brīvību. (Santa, 8.c)

Šajā vasarā piedalījos Dziesmu un deju svētkos. Man ir liels prieks par zemi, kurā ar lepnumu cilvēki runā latviešu valodā, dzied tautas dziesmas, dejo tautas dejas un spēlē tautas instrumentus. Tās sajūtas, ko piedzīvoju šajā vasarā, būs neaizmirstamas vēl ļoti ilgi. (Mariss, 8.c)

Mūsu himnā ir vārdi „Dievs, svētī Latviju!”. Manuprāt, tā ir, jo mums nav tādu nelaimju, kādas ir citās valstīs. Lai arī cik daudz Tu esi cietusi, Tu esi izturējusi, bijusi stipra. Šogad mēs svinam Tavu simtgadi. Es mīli Tevi, Latvija! (Sabīne, 8.c)

Es no visas sirds apsveicu Tevi dzimšanas dienā un novēlu vēl daudzus gadu simtus. Lai vienmēr mierīgs prāts un nebūtu jāuztraucas par karu, jo Tu neesi to pelnījusi un Tava tauta arī nē. (Elza, 8.c)

Es lūdzu Tev piedošanu par to, ko esmu Tev darījis. Par visām tām reizēm, kad esmu aprunājis, runāji dzēlīgi un ar saviem darbiem sāpinājis. (Renārs, 8.c)

Man ļoti nepatīk, ka Tavus mežus jauc ārā un purvus izsusina, man tas galīgi nepatīk. Es vēlos to apstādināt un Tavas sāpes mazināt, bet es esmu tikai bērns ar sapņiem un nekas vairāk. Es neesmu visgudrākā un visstiprākā, bet, kad es izaugšu un būšu pieaugusi, ar saviem darbiem palīdzēšu, cik vien varēšu! (Aleksandra, 8.c)